Galerija

Ziemassvētku stāstu vakars

  • I. daļa. Patriots

            Mani baltie Ziemassvētki, kā, lai baltus to padara, ja sniega nav? Bet, vai viss noslēpums ir sniegā tīts? Domājot par šiem svētkiem, tad, burtiski acu priekšā nokrīt ainava ar tautasdziesmu vārdiem “trīs dieniņas, trīs naksniņas iet pār kalnu kūpēdami”, un godpilni varu apgalvot, ka tieši tā arī notikās...bet kā tas viss gadījās? Būtībā jau kā pasakā, kad brīnumjaukas meitenes devās mežā...Tas bija pirms pusotra gada Patriotu skrējienā. Visa diena paiet kā pa Friča Bārdas mežiem (trūka vien mazo rūķīšu sūnu zaļās biksītēs un tāšu cepurītēs), bet rudenīgā saule slīga jau aiz meža galotnēm un košās dzērvenes marķēja mūsu ceļu uz finišu. Skaudri, sarkans daiļums, kuru tver putni un dzejnieki. Saldskābi.

    Remdeni jau palika ēnainie meža pakalni un visapkārt izpletās dzestra vakara elpa. Pieliekam soli. Liels, mūžīgs un skumju pilns aiz līkuma iznirst pelēkais akmens - piemiņas vietas Ložmetēju mežā ir daudzviet. Smags svina smagums salīst kaklā.

            Līkumojam, un aiz viena, mētrām apauguša ceļa loka, kā uz burvja mājiena mēs izkāpjam no maratona takas, un sūnām mīksti čabot ieejam mežā. Tas ir kluss, svētsvinīgs un draudzīgs. Gribas dziļi palocīties. Mūsu ierašanos saņem vairākas klusas elpas un rāmi stāvi. Daudzi puslokā atrodas smilgu un mētru silā, augstu virs mums šūpojas tikai priežu galotnes. “Divdūjiņas...” paceļas debesīs kā balti dūmi. Dziesma izdziest un rudens rēnums smaržo kā saldrūgtens vīraks.

    Izelpa...pieskaras vakars un nomirdz tāla saules gaisma... klusums nav tikai klusums vien. Pēkšņi apzinies, ka viss apkārt iet vienā ritmā, līdz ar manu sirdi. Tā stāvot, es apjaušu savas saknes, kas kā dzīpari ieaužas zemes metos. Turpat, uzreiz, zem zaļā sūna paklāja sākas raibu raibais cilvēka raksts, un man šķiet, ka virspusē esmu kā aizsākts tā turpinājums.

    Skrējiens jau tuvojās beigām, bet te aizsākās jau cits stāsts...

  • II. daļa. Vakarēšana

            Ko Tev vislabāk patīk darīt, kad biji mazs? Šāda sarunas tēma iesākās reiz pēc kopīgi aizvadītas nodarbības. Smaidošs khmm no Laumas, un tāāā maziņš pārdomu ‘khmm...’ radīja citu atmiņu virkni, kas pārtapa par pamatu saulgriežu vakarēšanai.

    Atmiņas pēc atmiņām kā zaldātiņi stājas. Ko ziemas laikā paticis darīt, un kas sadarīts? Jā, mums abām patika sniegotas ziemas un ugunskurs tajā (jāteic, ka ugunskurs pats par sevi ir maģiska lieta), kā arī vilkt kamaniņas uz tuvējo mežu, lai barot zvēriņus. Piekrautas ar kartupeļiem, burkāniem un putraimiem visam pa vidu atradās siena ķīpa, kas vēl medaini smaržoja pēc vasaras. Bērnībā viss piedzīvotais likās tik tīksmi jauks, bet kādēļ tad to atstāt tikai tur? Prieku jau var radīt katru reizi no jauna. Domāts - darīts. Būs ziemassvētku vakarēšana mežā pie iemīļotā ugunskura.

     

  • III. daļa. Sagatavošanās. Pārdomas un Bukstiņputras mantra.

            Kad viss jau ir sagatavots, apzināts un salikts pa plauktiņiem. Kur lielu daļu man jāsaka paldies Anetei, par pašaizliedzīgo laika ziedošanu, lai Noras improvizēto domu gājienu ierāmēto reālās lietās, skaitļos un palaistu redzami informatīvajā laukā. Viņai piemīt tā - avangard (no. fr.val. - pirmie kara joslā) līderu talants, visu paredzamo haosu noturēt grožos. Un otrs milzīgs paldies ir manam tēvam - Andrejam, kas lietū kā kalnrača rūķis ar spīdīgo gaismas aci šiverējās tumsā, lai aizdegtu ugunskuru - visa pasākuma silto sirdi, un, protams, mammai, kas instruēja, par latviešu virtuvi, kamēr grozījos ap bukstiņbiezputru.

            Bet, vai zināt labas putras noslēpumu? Kas vēl tai patīk bez kanēļa, meža bišu medus, sakraukšķinātiem sīpoliem un saldā krējuma? O, tai tīk, ja tai pastāv blakus. Parunājas. Jā, taisni tik vienkārši. Un tā lēni maisot, maisot, raugies putras vidiņā, un domas pašas no sevis paliek rāmas kā aitas, kas klejo pa lēzenu lauku. Lēni uzmetas pa kādam burbulim, gausi piebriest grauds, un man tā patīk vērot...kā caur putru var iemācīties pacietību un iecietību. Putru mīlot - tā nepiedeg...tātad, mīliet lēni un pacietīgi

     

     

     

  • IV. daļa. Šamanistiskie latvieši.

         Kad esam mežā, visapkārt dziļa tumsa, mēs ar Laumu sākam smieties, jo kurš gan cits vēl dotos uz mežu, nakts vidū, lai vakarētu? Bet sarodas daudzi, tieši tik daudz, lai ugunskurs varētu visus mūs sasildīt. Ir patīkami redzēt gan savējos, gan jauna sejas.

    Ko nozīmē vakarēšana? Protams, te ir vieta, gan pasakām, gan senām teikām, karavīru dziesmām un saglabātiem stāstiem. Ar vienu pusi apzinos, ka šī pulcēšanās ir dzimusi no Patriota skrējiena. Iespēja atgriezties, lai pieminēt tos drosmīgos, kas 22. decembra vakarā gatavojās uz Ziemassvētku kaujas rītu. Būt te, pie viņiem, kas savus svētkus sagaidīja tranšejās, ne pie savām ģimenēm. Te, viņu bija daudz, kas krita, tostarp, mans vectēva brālis Kristaps. Varbūt tā pat kā šovakar viņi sēdēja pie viena ugunskura un domāja par savējiem. Vai tad, tad tas, kas noticis pirms vairāk kā simts gadiem, lika cilvēkiem just citādāk?

          Dzīvā uguns pāriet pāri gadiem un likteņiem, un tagad caur to, es varu ar viņiem tikties, pateikties un sasildīt šo vietu.

    Uguns atspulgs, un arī tā spēks ir redzams visos. Tajā pat laikā, es jaušu vēl kādu citu strāvojumu, kas stāv aiz visa iepriekš minētā, ko es nodēvētu par latvisko vitalitāti un dabisko šamanisma vajadzību. Mirklis, kad atrodies lokā - visas domas paliek ārpus. Visspēcīgāk gaišo enerģija sajutu, kad cilvēki saslēdza apli, (cik gan loks ir spēcīgs simbols) un Juris sitot Daugavas Vanagu šamaņu bungām iet apkārt aplim un es pretējā pusē ar šķindošu trejdeksni.

    Mirkli ieejot mežā es vēroju cilvēkus ap ugunskuru un mani pārņēma spēcīga vara  iztēloties agrīnos viduslaikus. Jeb kas no mūsu civilizācijas bija izkūpējis. Es redzēju liedētus aplī, sitot instrumentus un dziedot saulgriežu dziesmas. Mirkli - apstājies, Tu esi maģisks! Atrados kā caurkritusi laiktelpai. Latviešu kodolā ir saglabājusies spēja atrasties gan starp laikmetīgo pasauli, gan prasme izmantot zināšanas, kas nāk pāri visiem laikgriežiem. Sirsnīgi paldies visiem dalībniekiem!

     

     

    Patiesi dziļš gods. No sirds - Jūsu Nora

     

     

     

     

     

© 2016 by Augam Latvijai