Ekspedīcijceļojums “Gorge du Verdon”

     Augt Latvijai. Lai arī kur tu būtu, lai arī kurp tavs ceļš vestu, svarīgi ir atgriezies. Atgriezties un justies paaudzies. Tas nozīmē arī ceļot un pārmantot pasaules pieredzi. Tas nozīmē nedaudz izkāpt ārpus ikdienas bildes un uz brīdi doties turp, kur acis ceļu rāda. Vai svarīgi, ka Ziemassvētkos zem eglītes ir mantas? Nē, mantas var būt arī zem palmas! Patiesībā, par to arī šis stāsts - kā tas ir, svinēt Ziemassvētkus siltākās zemēs?!

         Augam Latvijai radošā komanda izteiktā mazākumā dodas svinēt Ziemassvētkus zem palmas un iekarot Eiropas lielāko kanjonu Francijā “Gorge du Verdon”. Lai gan ar pantiņu skaitīšu nu galīgi nevedas, tomēr tas netraucē saņemt dāvanas un pamērcēties Atlantijas okeāna ūdeņos.

Stopējām mašīnas mazāk kā paredzēts, bet varbūt arī labi. Vien retais šoferītis runāja mums saprotamā mēlē. Lai gan Gunita ir maza, tomēr soma ir viņai gana liela. Nedrīkst jau pārāk viņu mocīt, jāņem viņas soma un jāliek paklājiņu locīt. Viņa atbild “Man nepatīk šī spēle!”, bet doties pāri upei puiša plecos, tā nu gan ir dienas pērle! Jānim un Andrievam sāp baigi kājas, kamēr Laumai šķiet, ka pārāk labi klājas. Visi te saticībā grimst, līdz iestājas brīdis, kad reliģiska kokticība dzimst.

         Ir nakts, kad uz Kannām no teltīm veramies, bet dažas naktis vēlāk no klints malas teju lejā veļamies. Kanjonā ir ļoti spoža aina, pat saules riets, iešanas sajūtu nemaina. Jāuzmanās no slīpām virsmām, lai nebūtu, kā akmeņi, kas lejā birtu. Kādu trasi te stingri iesaka neizmantot. Vai kāds to klausās!? Jāsteidzas tur sajūtas iemantot! Te ir ko redzēt, te ir kur iet, jādomā vienīgi, starp kuriem kokiem telti labāk siet.

           Dažas naktis ir ļoti aukstas un uz teltīm no rītiem ir ledus lauskas. Kādā rītā sanākt lūpu drebināt, bet Andrievs aiziet upē sevi peldināt. Apkārt iet mums negribas, labāk pamēģināsim pa taisno -varbūt paveicas. Nav jau tā, ka baigi viegli, tomēr krūmos arī savi prieki. Kādā alā iesoļot nākas. Izrādās tur iekšā jauns okeāns sākas.

Ja jums šķiet, ka datorspēles pārgājienā atstātas mājās, nekā nebija, kontrastraika spēlēs vakaros kāds blakus teltī baigi ārdās. Vienu dienu pa gaisu maitu lijas lidinās, citā jau paši uz kraujas, turoties pie trosēm, apkārt žvidzinās. Nevar Jānis tālāk soļot doties, tad nu tagad - kā vari, tā proties! Sanāk arī 112 zvanīt, lai pateiktu, ka ir šaize... ko nu darīt? Viss jau it kā labi beidzas, ja vien pārāk uz mājām nesteidzas. Lidmašīna savu reisu maina. Tiekam izsēdināti Viļņā. Un šoreiz tā pat nebija mūsu vaina!

            Ar garu soļojumu, gulēšanu ceļmalā, braucienu hipiju busiņa piekabē, indiāņu ugunskuru uz klints estakādes, ar gardām ēdienreizēm, ar 5+2 zvaigžņu viesnīcas apmeklējumu, ar pārvarētām kalnu sienām, šaurām klints takām, ar lekšanu kokos un ar bagātīgiem iespaidiem, esam atgriezušies gandrīz pilnā sastāvā atpakaļ Latvijā. Un iesakām ar mums konsultēties, ja vēlies piedalīties šādā pasākumā! :))

Uz satikšanos! :))

 

Galerija

 

 

 

© 2016 by Augam Latvijai