Šķērsot Baltijas jūru laivā

  • Uz pasaules ir miljoniem iespēju,

    kā un kur pavadīt brīvo laiku, bet salīdzinoši tikai dažas no tām dzīvē tiks realizētas. Arī AugamLatvijai komanda nesnauž un ģenerē idejas, kā daudzveidīgāk un interesantāk pavadīt brīvo laiku. Kā viena no idejām, par kuru iededzāmies bija brauciens ar kaijakiem pāri Baltijas jūrai uz Igauniju. Pirmajā brīdī šķiet biedējošs pasākums, riskants. Nākamajā jau nekas traks, jo ir taču Irbes jūras šaurums. Bet vai tiešām?

    Lielākais šķērslis, kas kavē mesties jaunā piedzīvojumā, ir bailes no nezināmā, jo neviens no komandas nav airētājs, labākajā gadījumā plostijis pa Gauju. Tiek atrasts airēšanas entuziasts Jānis Balodis un sadarbība var sākties. Viņa mierīgā personība liek domāt, ka viss būs kārtībā un nav ko lieki satraukties. Izbraucam pāris treniņbraucienus, iemācamies tikt atpakaļ laivās “jūras vidū” un laižam prom uz Igauniju.

    Lai gan laika apstākļi nav labvēlīgi, it sevišķi tiem, kam pieredze nav pārāk liela, tomēr nolemjam, ka mēģināsim.

    2 mašīnas, 8 cilvēki, 8 laivas, 8 hidrotērpi, 8 airi, 8 lampiņas, 8 brunči, kompass, kartes, rācija, velkamie striķi, telefoni, luminiscējošie kociņi, radars, pārāk daudz dzeramais ūdens un varam doties ceļā. Nospraustais maršruts 62 km, Mazirbe – Sõrve - Mazirbe.

  • Pirmās grūtības:

                  Pirmās grūtības: bailes, ka viļņi ir pārāk lieli - līdz 1.5 metram. Laikapstākļi vēl plkst 15:30 ir nelabvēlīgi. Šī ir izbraukšana ir pārāk vēlu, bet plānots, ka airēsim vismaz 5 st.

    Otrās grūtības: kādam dalībnieka laikam savajagas pieturu un viņš “nolemj” iziet pastaigā 2 reizes Latvijas ūdeņos un vēlāk vakarā Igaunijas ūdeņos. Labi, ka mums ir 2 pieredzējuši airētāji, kas šajās situācijās, kad cilvēks ir izgāzies no laivas, ir pilnīgi mierīgi un spēj visu kontrolēt. Bez pieredzējušiem cilvēkiem jūrā nebraukt!

    Trešās grūtības: Sākotnēji plānotais ātrums 6km/h bija naiva cerība. Temps bija ap 4 km.st.

    Ceturtās: iestājoties tumsai, sāk parādīties noguruma sajūta, pirkstus no aira turēšanas vairs nevar iztaisnot, tie ir pavisam stīvi, ieslēgtas lampiņas, tiek zaudēts jebkāds skats uz horizontu, izņemot ik pēc 15 sekundēm iemirgojošā bāka un dažiem dalībniekiem paliek ļoti slikti - sākas jūras slimība un pabarots zivis. Bet vēl taču ir ko airēties!

    Piektās: no 8 laivām, 6 laivas sāk braukt sasaitē. 3 laivotājiem spēki ir izsīkuši.

    Sestās: Aizairējoties uz to galu plkst. 00:30 rodas jautājums “Vai mums rīt maz būs spēks, lai tiktu atpaļ mājās?” Esam izpumpējušies un pirtī pavadam vien ap 30 min. Ir pilnīgs bezspēks. Nosēdēt 8 st.laivā, ar kustēšanos amplidtūdu 2cm pa labi vai pa kreisi, tomēr ir lielāks izaicinājums nekā sākumā šķita. Gandrīz viss laiks tika pavadīts airējot,jo vējš mums pūta no Ziemeļrietumiem, tāpēc divās īsajās apstāšanās pauzītēs, kas bija līdz 5 minūtēm, mūs jūra nesa atpakaļ uz Latviju.

  • lasām tālāk..?

                   Neskatoties uz pirmās dienas pieredzi trako pieredzi, braucienā tika piedzīvots viens no lieliskākajiem saulrietiem, nav lieku pasaulīgo trokšņu, vien vējš, kas ausīs pūš, ūdens viļņi, kas sitās pret kaijaku korpusu un airu skaņa, liekot tos ūdenī un atkal izceļot. Ir tukšums, ir nekuriene, grandiozzas, sarkanīgi oranžas un zeltainas krāsas rotā debesis un tajās esošos mākoņus. Ir jaunas sajūtas, ir jāizjūt viļņi, lai spētu noturēt laivā līdzsvaru bez piespiešanās.

    Sõrve bākas īpašnieks Andro bija viesmīlīgs un brīdī, kad rezervējām naktsmītnes un izdzirdot, kas ir mūsu plānos, bija ļoti ļoti pretimnākošs. Viss Sõrve bākas centrs bija mūsu rīcībā. Lai gan jūrā bija silts, tomēr izkāpjot krastā, momentāli nosalstam. Sõrve centrs kļūst par lielu drēbju pakaramo.

    Nākamajā rītā pamostamies, jo aiz logiem dzirdam latviešu tūristu sarunas, ieturam gardas brokastis Andro restorānā, Jāņa Baloža vadībā notiek jogas nodarbība, visu sakopjam un atkal prom uz Latviju.

    Lai gan rokas bija piekusušas, tomēr airēt bija vieglāk. Tiesa gan dažas laivas jau no paša sākuma tika vilktas sasaistē, vilcējiem bija kārtīgi jāiespringst un atkal vējš nebija mums labvēlīgs, bet vismaz viļņi bija norimuš. To augstums ap 0.5-1m. Atpakaļceļā pavadītais laiks 6:59:54 st.

    Paldies visiem komandas dalībniekiem par piedzīvojumu, par sapratni, par sagatavošanos, par izturēšanu, par cilvēcību, par sarunām, par kopīgām grūtībām un pacilātību un kopā pavadītu piedzīvojumu. Paldies instruktoram Jānim Balodim un Kristai Bondarei par glābšanu.

    Ja Jums no mūsu piedzīvojuma rodas līdzīga riska vēlme, padomājiet 25 reizes. Šis bija traks brauciens. Bez pieredzējuša instruktora iznākums var būt visāds.

    Vēlāk krastā sarunās izskanēja vārdi par mirkli, kad tikko bijām no Latvijas ielīduši ūdenī “Mēs airēsim atpakaļ uz krastu pēc 10 vai 15 minūtēm”.

    Izaicinājuma sajūta bija lieliska gan brauciena laikā, gan arī pēc tā. Izbaudījām visa spektra sajūtas. Ir svarīgi apzināties mirkli esot tajā, nevis tam aizritot. Lai sasniegtu dzīves daudzveidību nav nepieciešami lieli finanšu līdzekļi, ir vajadziga vien vēlme un uzdrošināšanos meklēt palīdzību.

     

     Uz tikšanos citos AugamLatvijai pasākumos!

     

     

     

Galerija

© 2016 by Augam Latvijai